Atpazīstot vairākas personības jeb disociatīvos traucējumus & bullis; sveiks, vesels

Disociatīvas identitātes traucējumi, kas agrāk bija pazīstami kā vairākas vai vairākas personības vairāku personības traucējumi , ir sarežģīts psiholoģisks stāvoklis, kurā cietējam ir divas vai vairākas atšķirīgas personības, un tas savukārt pārņem tā cilvēka apziņu, kurš to piedzīvo.

Daži no mums bieži piedzīvo disociāciju, jeb situācijas, kad mūs aizrauj, sapņo , sapņojot vai atrodoties darbā. Disociatīvie identitātes traucējumi ir smagāka disociācijas forma, kā rezultātā cilvēks zaudē kontroli pār domām, atmiņām, jūtām, darbībām un izpratni par savu identitāti. Šīm atšķirīgajām identitātēm parasti ir dažādi nosaukumi, atšķirīgs temperaments paštēls kas arī ir atšķirīgs.

Kas izraisa vairāku personības traucējumus?

Nav skaidra skaidrojuma, kāpēc cilvēks var ciest no disociatīvas identitātes traucējumiem. Lai arī šajā slimībā ir iesaistīti daudzi faktori, cilvēkiem ar disociatīvas identitātes traucējumiem parasti ir traumatiska pieredze, īpaši bērnībā. Šī traumatiskā pieredze var izpausties kā atkārtota emocionāla vardarbība, fiziska vardarbība vai seksuāla vardarbība. Šīs pieredzes dēļ cilvēks, šķiet, rada pašaizsardzības mehānismu, izveidojot citu personību ārpus savas apziņas, lai izvairītos no pārdzīvotās intensīvās traumas.

Disociatīvās identitātes traucējumu jeb vairāku personību simptomi

• Vairāku personības traucējumu galvenā iezīme ir divu vai vairāku dažādu personību rašanās, kas pārmaiņus pārņem sevi vai kontrolē sevi.
• Katrai no šīm personībām ir atšķirīgs vārds, domāšanas veids, ieradumi, runas stils, fiziskās īpašības un pat rakstīšanas stils.
• Var parādīties tādas pazīmes kā depresija, pārmērīga trauksme, bieža vainas sajūta un agresija. Iespējamas arī gan audio, gan vizuālās halucinācijas. Bērnībā cilvēkiem ar disociatīvas identitātes traucējumiem ir tendence uz uzvedības problēmām un grūtībām koncentrēties skolā.
• Garastāvokļa izmaiņas (garastāvokļa maiņas), panikas lēkmes, fobijas, ēšanas traucējumi, miega traucējumi (piemēram, bezmiegs un staigāšana miegā), pārmērīgas galvassāpes un erektilās disfunkcijas parasti pavada arī disociatīvās identitātes traucējumus.
• Bieži sastopas arī atmiņas problēmas, īpaši atmiņas, kas saistītas ar pašreizējiem un pagātnes notikumiem, iesaistītajiem cilvēkiem, vietu un laiku. Katrai personībai vienā personā var būt dažādas atmiņas. Kad pasīvā personība pārņem vadību, radušās atmiņas parasti ir neskaidras vai pat pretrunīgas sākotnējam notikumam. Tikmēr dominējošākai vai aizsargājošai personībai ir pilnīgāka notikuma atmiņa. Tāpēc nereti slimnieki neatceras, kāpēc viņi tur atradās noteiktā laikā un vietā.
• Katra personība parasti parādās tāpēc, ka ir sprūda. Kad viena personība pārņem vadību, šī dominējošā personība var ignorēt otru personību vai pat piedzīvot atsevišķu konfliktu. Pārejas no vienas personības uz otru parasti izraisa psihosociālais stress.

Kāda ir atšķirība starp disociatīviem identitātes traucējumiem un bipolāriem traucējumiem?

Disociatīvās identitātes traucējumi, kuriem ir vairāk vai mazāk vienādas pazīmes un simptomi, bieži tiek sajaukti ar bipolāriem traucējumiem. Bipolāri traucējumi ir neparastu garastāvokļa, enerģijas un aktivitātes izmaiņu rašanās. Šo traucējumu sauc arī par mānijas-depresijas slimību, kuras laikā cietējam būs divas fāzes, proti, mānijas un depresijas. Mānijas fāze notiek tad, kad pacients uzskata, ka viņam ir daudz enerģijas, viņš ir sajūsmā un ir aktīvāks nekā parasti, radot grūtības gulēt, ļoti ātri runāt, justies spējīgam izdarīt dažādas lietas vienlaikus un mēdz darīt riskantas lietas. Kamēr depresīvā fāze ir pretēja maniakālajai fāzei. Šīs divas fāzes ir ļoti atšķirīgas, un atšķirības starp tām mēdz būt intensīvas un krasas.

Galvenā atšķirība starp bipolāriem traucējumiem un disociatīviem identitātes traucējumiem ir cēlonis. Disociatīvās identitātes traucējumu gadījumā pagātnes trauma mēdz būt galvenais traucējumu izraisītājs. Tikmēr bipolāru traucējumu gadījumā lielāka loma ir smadzeņu struktūrai, ģenētikai un iedzimtībai. Disociatīvās identitātes traucējumu izmaiņas starp vienu personību un otru biežāk izraisa psihosociāls stress, savukārt bipolāriem traucējumiem ir skaidrāks modelis. Piemēram, mānijas fāze notiek vienu nedēļu, kam seko depresijas fāze 2 nedēļas.

Terapija cilvēkiem ar disociatīvas identitātes traucējumiem

Ārstēšana cilvēkiem ar disociatīvas identitātes traucējumiem var ilgt vairākus gadus. Cilvēkiem ar disociatīvas identitātes traucējumiem ir ieteicami vairāki terapijas veidi, proti:

• Psihoterapija: pieaugušajiem psihoterapija var ilgt piecus līdz septiņus gadus. Terapijas galvenais mērķis ir "apvienot" vairākas esošās personības, lai tās kļūtu par vienu veselu personību. Psihoterapija arī palīdz cietušajiem tikt galā ar traumām, kas izraisa citas personības. Veiktie soļi parasti pēta, kādas personības parādās, pārvar traumas un apvieno vairākas esošās personības vienā.
• Ģimenes terapija: veikta, lai nodrošinātu lielāku skaidrību ģimenēm par disociatīvās identitātes traucējumiem. Informējiet ģimeni par izmaiņām un novērojiet personības izmaiņu pazīmes vai simptomus.
• Ārstēšana: lai gan nav īpašu zāļu, kas varētu izārstēt disociatīvās identitātes traucējumus, tādus simptomus kā trauksme un depresija var ārstēt ar antidepresantiem.