Skumjas un dusmas var pozitīvi ietekmēt smadzenes

Negatīvas emocijas, piemēram, skumjas, bailes, dusmas vai raizes, ir īslaicīga sajūtu fāze, tāpat kā prieka un laimes izjūta. Lielākā daļa cilvēku izvairās no negatīvām emocijām un mēģina izlikties, ka ir laimīgi. Tomēr patiesībā negatīvām emocijām ir vairākas garīgās veselības priekšrocības.

Ieguvumi no skumjas un citu negatīvu emociju izjūtas

Pētījums parāda, ka negatīvām emocijām var būt pozitīva ietekme, jo tās ir daļa no cilvēka emociju evolūcijas. Negatīvās emocijas darbojas kā adaptācijas veids, kas liek ķermenim atpazīt un atcerēties šīs situācijas, lai mēs varētu labāk rūpēties par sevi un uzlabot cilvēka kognitīvās spējas.

Šeit ir daži pozitīvi efekti, kas var rasties, izjūtot negatīvas emocijas:

1. Uzlabot atmiņas prasmes

Būtībā mūsu spēju atcerēties var traucēt cita informācija, tāpēc mums ir tendence atcerēties mazāk. Tomēr to var mazināt, ja kāds izjūt negatīvas emocijas.

Tika veikts eksperiments, lai pārbaudītu atmiņas stiprumu lietus laikā, salīdzinot ar to, kad ir saulains laiks. Faktiski lietainā laika ietekme, kas, domājams, izraisa negatīvas emocijas, faktiski liek iegaumēt informāciju vēl detalizētāk un izraisīt mazāk dezinformācijas.

2. Uzlabot komunikācijas prasmes

Pašlaik piedzīvo slikts garastāvoklis , kāds mēdz pievērst lielāku uzmanību detaļām un lielāku uzmanību tam, par ko kāds runā. Šīs negatīvās emocijas arī mudina kādu izmantot pārliecinošus viedokļus, lai kādu pārliecinātu, un atvieglo neskaidru izteikumu izpratni.

3. Izraisiet labāku lēmumu pieņemšanu

Uztraukšanās par pagātnes neveiksmēm var iemācīt, ko darīt un no kā izvairīties. Tātad, ja to pareizi lieto, trauksmi var izmantot kā materiālu plānošanai un lēmumu pieņemšanai nākotnē.

4. Palieliniet uzmanību

Kā adaptācijas, izjūtas mehānisms slikts garastāvoklis palielina arī spēju koncentrēties uz konkrēto problēmu vai situāciju. Tas var arī mudināt smadzenes labāk kritiski domāt, meklējot problēmu risinājumus.

Tas ir apgriezti saistīts ar labu pašsajūtu, kas darbojas kā signāls, kas norāda uz pazīstamu vai drošu situāciju, un liek smadzenēm apstrādāt informāciju mazāk detalizēti un koncentrējoties.

5. Uzlabot analītiskās un novērtēšanas prasmes

Negatīvas emocijas, piemēram, rūpes vai bailes, var mazināt neobjektivitāti, vērtējot kaut ko, jo kāds mēdz būt jutīgāks pret kļūdām. Turklāt cīņa ar bailēm un trauksmi var arī mudināt cilvēku efektīvāk apstrādāt informāciju.

6. Darbojas kā katalizators

Būtībā bailes ir kaut kas dabisks, ko jūt katrs cilvēks. No vienas puses, bailes ir mehānisms, kas pasargā jūs no kaitējuma, taču bailes no neveiksmes var izraisīt arī visstingrāko vēlmi kaut ko darīt un kaut ko mainīt. Tāpēc, izvairoties no bailēm vai trauksmes par pārmaiņām, cilvēks var arī palaist garām iespēju attīstīties.

Negatīvās emocijas atšķiras no garīgiem traucējumiem

Lai arī bieži vien negatīvās emocijas ir saistītas ar garīgām slimībām, tās ir kaut kas pavisam cits. Psihiski traucējumi, piemēram, depresija vai trauksmes traucējumi, var traucēt veselību, parādoties dažādiem simptomiem, kas traucē aktivitāti, enerģijas samazināšanos, traucētus miega modeļus un grūtības koncentrēties. Tikmēr negatīvās emocijas saprātīgās robežās ļoti maz ietekmē ikdienas aktivitātes, jo tā ir dabiska reakcija, un to joprojām var kontrolēt.

Izņemot iepriekš minētos ieguvumus, būtībā negatīvu emociju rašanās darbojas kā līdzsvars. Jāapzinās, ka negatīvas un pozitīvas emocijas var rasties pārmaiņus. Abiem ir sava loma, tāpēc no tā nav jāizvairās. Jūtaties skumji vai priecīgi palīdzēt sev pielāgoties situācijai un iedrošināt veikt lietas.