Satura rādītājs:
- Laikmets pirms vakcīnām
- Edvards Dženers, govju bakas un variola
- Kā būtu ar dr. Dženerei radās ideja par vakcīnu?
- Kāpēc to sauc par vakcīnu?
- Panākumi dažādu slimību novēršanā visā pasaulē
Vakcīnas ir viena no vissvarīgākajām profilaksei pret ļoti lipīgām slimībām. Lai novērstu saslimšanu, ir ražotas daudz dažādu veidu vakcīnas. Bet vai jūs zināt, kā tika atklāta vakcīna?
Laikmets pirms vakcīnām
Vakcīnas termins bija zināms tikai 1796. gadā, kad tika atklāta pirmā baku vakcīna. Pirms tam centieni novērst slimību inficēšanos tika veikti kopš senās Grieķijas, 429. gadā pirms mūsu ēras. Tajā laikā kāds grieķu vēsturnieks atklāja, ka cilvēki, kas atveseļojušies no baku, nekad nav bijuši inficēti ar bakām otro reizi.
900. gadā ķīnieši atklāja seno vakcinācijas veidu, proti, variolāciju. Variolācija ir baku vīrusa pārnešanas process no cilvēku ar baku bojājumiem veseliem cilvēkiem, lai novērstu baku infekciju. Variolācija sāka izplatīties Eiropas augsnē 18. gadsimtā, kad bija baku epidēmija. Ar variolāciju tajā laikā var samazināt baku mirstību.
Edvards Dženers, govju bakas un variola
Pirmā vakcīna tika izgatavota pret variolu vai baku, kas tika izveidota, lai novērstu ļoti nāvējošu variola slimību. Vakcīnu 1796. gadā Berkeley, Anglijas lauku apvidū, izgatavoja ārsts vārdā Edvards Dženers.
No slaucējas rokas paņemot govju baku bojājuma strutas, dr. Dženere ar govju baku vīrusu inficēja 8 gadus vecu zēnu Džeimsu Pipsu. Pēc sešām nedēļām dr. Dženere veica variolāciju (strutas pārneses process no cilvēka ar variolu aktīvā bojājuma uz citas veselīgas personas roku, izmantojot adatu) līdz 2 punktiem Pipsa rokā ar variola vīrusu.
Rezultātā izrādījās, ka zēns nebija inficēts ar Variola un palika vesels, kaut arī variolācijas procedūra tika atkārtota otro reizi.
Kā būtu ar dr. Dženerei radās ideja par vakcīnu?
Interesanti ir tas, kā lauku apvidū dzīvojošais ārsts var atrast vakcīnas jēdzienu ierobežotu iespēju vidū? Sākumā dr. Dženere pievērš uzmanību vietējiem iedzīvotājiem, no kuriem lielākā daļa strādā par selekcionāriem. Tie, kas slauc govis, bieži ir inficēti ar govīm (govju bakas), kas izraisa pustulārus bojājumus uz rokām un rokām.
Izrādījās, ka tie, kas bija inficējušies ar govīm, kļuva imūni pret variola infekciju, kas tajā laikā ciematā bija uzliesmojusi variolu. Ar šo pieredzi dr. Dženere sāk pasaulē pirmos klīniskos pētījumus. Pētījuma rezultātā tika iegūta alternatīva variācijai, kas jau tika veikta Āzijā 1600. gados un Eiropā un Amerikā 1700. gadu sākumā.
Kāpēc to sauc par vakcīnu?
Vakcīnas terminu lieto dr. Dženere, jo šī viela nāk no govīm, kur latīņu valodā ir govs vacca. Vakcīnas termins attiecas uz variola vakcīnu, līdz 1885. gadā ķīmiķis Luijs Pastērs atklāja vakcīnu pret trakumsērgu. Kopš tā laika termins vakcīna ir kļuvis vispārīgāks, proti, suspensija, kas satur novājinātus vai dezaktivētus mikroorganismus, kuras funkcija ir stimulēt imunitāti un novērst slimības inficēšanos.
Panākumi dažādu slimību novēršanā visā pasaulē
Kopš tā laika vakcīnas turpina attīstīties un ir kļuvušas par vienu no galvenajiem pīlāriem infekcijas slimību novēršanā. Viena no lielākajām vakcīnas panākumu pazīmēm bija tad, kad PVO izdevās izskaust bakas, 1956. gadā paplašinot bakšu vakcinācijas pārklājumu visā pasaulē.
1980. gadā bakas beidzot tika atzītas par izskaustām, kas ir viens no lielākajiem sasniegumiem medicīnā. Bez bakām ir atrastas vakcīnas pret vairākām citām slimībām, piemēram, masalām, poliomielītu, garo klepu, difteriju un stingumkrampjiem.
Spriežot pēc vēstures, vakcīnu izgatavošanas mērķis nav nekas cits kā glābt cilvēci no nāvējošas infekcijas slimības, piemēram, baku. Neļaujiet nolaidībai un neskaidrai informācijai mūs baidīties vakcinēt.
x
