Kā ēst dārzeņus cilvēkiem, kuri atveseļojas no vēža

Dārzeņi ir vitamīnu avots un var nodrošināt organismam pietiekamu šķiedrvielu daudzumu. Dārzeņu ēšana ir ļoti ieteicama ikvienam, īpaši cilvēkiem, kuri nesen ir atveseļojušies no vēža. Tomēr kādam dārzeņu ēšanas veidam ir labi vēzi pārdzīvojušie? Kas ir vārīts vai apstrādāts neapstrādāts? Pārbaudiet to zemāk.

Dārzeņu ēšana ir laba cilvēkiem, kuri atveseļojas no vēža

Dārzeņi parasti satur labvēlīgas uzturvielas, proti, fitoķimikālijas un barības vielas, ko sauc par uztura līdzekļiem vai fitosēdvielām. Šī viela ir noderīga arī ķermenim cīņā pret vēzi.

Pētījumos teikts, ka, ēdot vairāk dārzeņu, var samazināt plaušu, mutes, rīkles vai balsenes, barības vada un zarnu vēža risku. Paturiet prātā arī to, ka katram dārzeņam ir atšķirīgi fitoķīmiskie preparāti un tas var rīkoties dažādi, samazinot vēža risku.

Pētījumi to arī parāda izdzīvojušais krūts vēzis, kurš katru dienu patērē vismaz piecas dārzeņu un augļu porcijas un ir centīgs vingrošanā (30 minūtes staigājot, 5–6 reizes nedēļā), ir mazāks risks otro reizi saslimt ar krūts vēzi.

Labāk ēst neapstrādātus vai vārītus dārzeņus?

Neapstrādāti vai vārīti dārzeņi parasti joprojām ir vienādi barojoši. Jo mazāk laika tas tiek pagatavots, jo vairāk uzturvielu tiks saglabātas. Tomēr tas ir atkarīgs no tā, kāda veida dārzeņi tiek patērēti un pārstrādāti.

Dažus dārzeņus pēc gatavošanas procesa organismam ir vieglāk sagremot. Tādējādi vārīti ēdieni var būt labāki nekā neapstrādāti pārtikas produkti. Vairāki pētījumi arī parādīja, ka dārzeņu vārīšana var palielināt tajos esošo antioksidantu, piemēram, beta-karotīna un luteīna, līmeni.

Pētījumi, kas publicēti Lauksaimniecības un pārtikas ķīmijas žurnālā 2002. gadā, parādīja, ka vārītiem burkāniem bija augstāks beta-karotīna līmenis nekā neapstrādātiem burkāniem.

Arī antioksidants likopēns, ko satur daudzi tomāti, organismam ir vieglāk absorbējams, ja tomāti tiek pagatavoti vispirms, neēdot tos neapstrādātus. Jā, vārīti tomāti satur divreiz vairāk likopēna nekā neapstrādāti tomāti.

Tas ir tāpēc, ka siltums var iznīcināt tomātu biezās šūnu sienas, padarot ķermeni vieglāk absorbēt barības vielas, kas saistītas ar šīm šūnu sienām. Turklāt kopējais antioksidantu saturs tomātos pēc vārīšanas procesa palielinājās par vairāk nekā 60 procentiem.

Lai gan ēdiena gatavošana nodrošina pats savus ieguvumus pārtikai, pārtikas produktos var samazināt arī uzturvērtību. Tas padara dažus neapstrādātus dārzeņus labākus nekā vārītus dārzeņus.

Dārzeņus labāk ēst neapstrādātus

Daži dārzeņi, kurus labāk ēst neapstrādātus, ir:

• Brokoļi. Karstums var samazināt sulforafāna saturu brokoļos. Patiesībā šie savienojumi var kavēt vēža šūnu augšanu.
• Kāposti. Ēdiena gatavošana iznīcina fermentu mirozināzi, kas var arī novērst vēzi.
• Ķiploki. Satur arī sēra savienojumus (proti, alicīnu), kas var novērst vēža augšanu. Šis alicīna savienojums ir uzņēmīgs pret karstumu.
• Sīpols. Neapstrādātu sīpolu ēšana var palīdzēt novērst sirds slimības to antitrombocītu īpašību dēļ. Karsta temperatūra var samazināt šo saturu.

Dārzeņus labāk pagatavot vispirms

Pirms ēst šos dārzeņus, labāk tos vispirms pagatavot:

• Tomātu. Tomātu vārīšana var palielināt likopēna saturu, kas saistīts ar samazinātu vēža un sirdslēkmes risku.
• Burkāns. Ēdienu gatavošana var palielināt tajā esošo beta-karotīnu.
• Spināti. Spinātos esošās uzturvielas, piemēram, dzelzi, magniju, kalciju un cinku, ķermenis vieglāk absorbē, kad spināti tiek pagatavoti.
• Sparģeļi. Kad sparģeļi tiek pagatavoti, ferulskābi, folātus, A, C un E vitamīnus organismā ir vieglāk absorbēt.
• Kartupeļi. Ēdienu gatavošana organismam var atvieglot kartupeļu ēšanu un sagremošanu.
• Sēne. Ēdienu gatavošana var samazināt agaritīna (sēnēs bīstama viela) un ergotioneīna (spēcīgs sēnēs antioksidants) līmeni.

x